Rekurenta nekomplicēta urīnceļu infekcija

Rekurenta nekomplicēta urīnceļu infekcija

Pilna raksta versija lasāma Doctus.lv: 

https://www.doctus.lv/raksts/medicina-un-farmacija/kliniska-prakse/rekurenta-nekompliceta-urincelu-infekcija-multidisciplinaras-komandas-skatijuma-4661/

 

Rekurenta nekomplicēta urīnceļu infekcija (UCI) visbiežāk ir jaunām, seksuāli aktīvām sievietēm, un lielāko šo infekciju daļu pārstāv cistīts. Pētījumi Eiropā un ASV liecina, ka viena no piecām pieaugušām sievietēm kādā savas dzīves posmā piedzīvo vismaz vienu UCI epizodi, kas pierāda, ka tā ir bieža slimība visā pasaulē. [1]

 

Definīcija
  • Urīnceļu infekcija (UCI), kas atkārtojas trīs vai vairāk reižu viena gada laikā (vai divas reizes sešos mēnešos), tiek definēta kā rekurenta jeb atkārtota UCI. Par nekomplicētām UCI saucam infekcijas pacientēm, kurām ir anatomiski normāli, neaizsprostoti urīnceļi, nesenā pagātnē nav bijusi invazīva urīnceļu izmeklēšana vai terapeitiskas manipulācijas, paciente nav grūtniece.
  • Komplicēts urīnceļu iekaisums raksturīgs cilvēkiem, kuriem ir kāda pavadoša slimība: nierakmeņi, cukura diabēts, anatomiski vai funkcionāli urīna atteces traucējumi.

 

Urīnceļu infekcija — biežāk sievietēm

Ginekologa ievadvārdi (Dr. Vija Plūme)

UCI gadījumā ir izteikta bakteriūrija, ko pavada cistīta vai pielonefrīta simptomi. Pacientes ar šo infekciju bieži sastopamas slimnīcu neatliekamās uzņemšanas nodaļās, [2] ģimenes ārstu akūtajos pieņemšanas laikos vai steidzamās vizītēs pie ginekologa.

 

Neliels ieskats UCI etioloģijā

Visizplatītākais UCI iegūšanas ceļš ir patogēni, kas migrē no starpenes un perianālās zonas, tāpēc UCI biežāk skar tieši sievietes. Tas saistīts ar sievietes ķermeņa fizioloģiskajām īpatnībām: īsāks urīnizvadkanāls, turklāt tuvu makstij un taisnajai zarnai, kur ir ļoti bagātīga mikroflora. Biežākais UCI iemesls ir baktērijas.

Escherichia coli ir galvenais izraisītājs lielākajā daļā nekomplicētu rekurentu UCI gadījumu, pārējie biežākie patogēni ir Staphylococcus saprophyticusProteus mirabilisKlebsiella pneumoniae vai Enterococcus faecalis.

Lielākā pacientu grupa ar UCI ir pieaugušas sievietes. Lielāka UCI sastopamība ir seksuāli aktīvām sievietēm, to saista ar ļoti biežiem dzimumaktiem, t.s. “medusmēneša cistīts”.

UCI bieži attīstās arī sievietēm menopauzē, jo estrogēnu trūkuma dēļ maksts un urīnizvadkanāla gļotāda kļūst plāna, sausa un trausla, maksts mikrobiota izmainās.

Ļoti samazinās vai pat pavisam izzūd maksts labie mikrobi laktobaciļi, kas periuretrālajā apvidū ļauj kolonizēties Grama negatīviem aerobiem, piemēram, Ecoli. UCI risku sievietei menopauzē pastiprina tāda pavadoša slimība kā cukura diabēts vai dzemdes prolapss.

 

Patofizioloģija

Normālos apstākļos urīnceļi ir sterila vide. Nekomplicēta UCI visbiežāk rodas urīnpūslī pacientei bez pavadošām nieru, metaboliskām vai neiroloģiskām slimībām. Cistīts ir baktēriju invāzija urīnpūšļa gļotādā. Zarnu mikrobiotas pārstāvji vai citi patogēnie mikrobi, kas uzturas periuretrālā maksts ieejā (introitus vaginae), urīnpūslī ascendē caur urīnizvadkanālu.

Rekurentu Ecoli UCI gadījumā patogēno mikrobu visizteiktākā kolonizācija periuretrālajā apvidū ir 2 — 3 dienas pirms akūta cistīta simptomu parādīšanās. Šajā periodā var būt asimptomātiska bakteriūrija. [3]

Tā kā vagināls dzimumakts var veicināt mikrobu migrāciju, cistīts ir bieža parādība citādi veselām sievietēm. Kopumā urīns ir laba mikrobu kultūras vide. Baktēriju augšanu urīnā bremzē šādi faktori:

  • zems pH līmenis (5,5 vai mazāk),
  • augsta urea koncentrācija,
  • organisko skābju klātiene.

Organiskās skābes urīnā nonāk, uzturā lietojot daudz augļu, ogu un proteīnu. Organiskās skābes veicina urīna skābumu. Bieža un pilnīga urīnpūšļa iztukšošana samazina UCI sastopamību. Normālā situācijā pēc urinēšanas urīnpūslī paliek plāna urīna kārtiņa un urīnpūšļa gļotādas šūnu producētās organiskās skābes tajā likvidē jebkuru baktēriju.

Sievietēm urīnceļu infekciju var izraisīt arī sēnītes un vīrusi, tiesa, diezgan reti. Tāpat UCI var provocēt vēdera izejas traucējumi un jebkura veida saaukstēšanās.

 

Simptomātika

Urīnceļu infekcijas iedala pēc lokalizācijas: augšējo (pielonefrīts) un apakšējo (uretrīts, cistīts) urīnizvadceļu infekcijas. Tipiski pielonefrīta simptomi ir augsta temperatūra, drebuļi, sāpes muguras jostas daļā, iespējama slikta dūša un vemšana. Urinācija daļai pacientu var būt sāpīga un bieža.

Savukārt cistīta gadījumā ir asas sāpes urinējot, sāpes urīnpūslī, īpaši urinēšanas beigās, velkošas sāpes vēdera un muguras lejasdaļā. Bieža urinācija, cilvēkam šķiet, ka pēc urinēšanas vajag urinēt vēlreiz, bet īpaši daudz urīna neizdalās.

Diagnosticēšanas metode ir klīniska urīna analīze, pēc vairākām UCI epizodēm dažos mēnešos vai nedēļās  — urīna uzsējums.

Sievietes vēlīnā menopauzē nereti nespēj skaidri definēt sūdzības, īpaši, ja UCI ir jau ilgstoši, piemēram, 82 gadus veca paciente man sūdzējās, ka “tur kaut kas krīt ārā”, un pieminēja visādas citādas neskaidras sūdzības starpenes apvidū. Apskatot ginekoloģiski, dzemdes prolapsu nekonstatēju. Veicot urīna analīzi un urīna uzsējumu, konstatējām Ecoli izraisītu UCI, ko veiksmīgi izārstējām ar antibakteriālu terapiju.

 

Praktiskas rekomendācijas

Samērā bieži ginekologa praksē rekurentas nekomplicētas UCI kombinējas ar ginekoloģiskiem iekaisumiem, iegurņa iekaisuma slimību, seksuāli transmisīvām slimībām. Tad sūdzības izpaužas kā velkošas sāpes vēdera lejasdaļā, ir drudzis, dedzinoša sajūta urinējot, nieze vai kairinājums makstī.

Var būt bagātīgi maksts izdalījumi ar īpatnēju aromātu, var būt paaugstināta temperatūra, neregulāra asiņošana starp mēnešreizēm un dzimumakta laikā. Var gadīties, ka sieviete pirms pāris nedēļām jau ārstējusi urīnpūšļa iekaisumu. Bieži šīs sūdzības rodas dzimumpartneru maiņas gadījumā.

 

Vēlama ginekologa konsultācija, ja:

  • pēc cistīta terapijas urinācija vairs nav sāpīga, bet turpinās velkoša sajūta vēdera lejasdaļā, kas dinamikā pastiprinās, var būt arī tikai neliels diskomforts vēdera lejasdaļā un/vai makstī,
  • ir īpatnēji izdalījumi no maksts,
  • pēc ārstētas UCI tomēr saglabājies diskomforts urinējot.

Iegurņa iekaisuma slimību izraisa seksuāli transmisīvās infekcijas un to neārstēšana. Visbiežākie izraisītāji ir hlamīdijas, gonokoki. Izsaucēju parasti precizē, veicot uzsējumus no dzimumceļiem.

Lai novērstu anālās zonas baktēriju saskari ar urīnizvadkanālu, ar tualetes papīru jānoslaukās no priekšas uz aizmuguri. Jāievēro higiēna. Pēc dzimumakta vajadzētu urinēt.

 

[1] Naber KG, Schito G, Botto H, Palou J, Mazzei T. Surveillance study in Europe and Brazil on clinical aspects and Antimicrobial Resistance Epidemiology in Females with Cystitis (ARESC): implications for empiric therapy. Eur Urol, 2008; 54(5): 1164–1175.

[2] Abrahamian FM, Moran GJ, Talan DA. Urinary tract infections in the emergency department. Infect Dis Clin North Am, 2008; 22(1): 73–87.

[3] Czaja CA, Stamm WE, Stapleton AE, et al. Prospective cohort study of microbial and inflammatory events immediately preceding Escherichia coli recurrent urinary tract infection in women. J Infect Dis, 2009; 200(4): 528–536.