Progesterons ir steroīdu grupas sievišķais dzimumhormons, ko izstrādā olnīcas dzeltenais ķermenis, nelielā daudzumā virsnieru garoza, bet grūtniecības periodā — arī placenta. [1]

 

Tā galvenā nozīme ir menstruāciju regulēšanā un sievietes organisma sagatavošana grūtniecībai, kā arī grūtniecības turpināšanās nodrošināšana.

Tas darbojas sadarbībā ar citiem hormoniem.

 

Seruma progesterona līmeni nosaka:

• lai pārbaudītu ovulācijas efektivitāti ;
• pārbaudītu progesterona aizstājterapiju;
• lai noteiktu grūtniecības gaitu;
• izteikta PMS gadījumā;
• neauglības gadījumos.

 

Paaugstinātas vērtības novēro sekojošās situācijās:

• grūtniecība;
• medikamenti (progesterons un tā sintētiskie analogi);
• luteīnās cistas;
• iedzimtas virsnieru hiperplāzijas gadījumā.
• molāra grūtniecība;
• virsnieru un olnīcu audzēji.

 

Pazeminātas vērtības novēro sekojošās situācijās:

• anovulācija;
• menstruālā cikla II fāzes nepietiekamība;
• PCOS;
• hronisku dzimumorgānu iekaisums;
• intrauterīna augļa attīstības aizture;
• placentas nepietiekamība;
• preeklampsija;
• ektopiska (ārpusdzemdes) grūtniecība;
• gonādu aģenēzija.

Progesterona efektus sievietes var izjust menstruālā cikla otrajā pusē kā premenstruālo sindromu jeb PMS – palielinās apetīte, ir šķidruma aizture ķermenī, mēdz pūsties vēders, var būt emocionāla trauksme, nervozitāte, nogurums, galvassāpes un paaugstināts asinsspiediens.

 

Ja pietrūkst progesterona, olnīcas estradiolu izdala par daudz.

Tas veicina dzemdes iekšējā slāņa endometrija pārlieku augšanu jeb hiperplāziju, kas rada pastiprinātu asiņošanu (var būt ar recekļiem un audu gabaliņiem) no dzimumceļiem menstruāciju laikā.  Pastiprinātā asiņošana no dzimumceļiem var izpausties kā stipra asiņošana vienu vai dažas dienas vai kā mērena asiņošana 7 un vairāk dienas.

 

Samazināts progesterona līmenis rada:

• auglības traucējumus (grūtniecība neiestājas vai notiek grūtniecības neiznēsāšana (spontānie aborti vai nenotikuši (missed) aborti));
• veicina sāpīgas mēnešreizes;
• palielinātu asiņošanu menstruāciju laikā;
• paaugstina endometrija (dzemdes gļotādas) vēža attīstības risku.

 

Ja progesterona organismā ir par daudz, sievietei var būt menstruālā cikla traucējumi, spēcīgas galvassāpes un noguruma sajūta, biežas garastāvokļa maiņas, pat depresija, alerģisko reakciju paasinājumi, uzpūties vēders, redzes pasliktināšanās, pazemināts asinsspiediens.

 Progesterona izstrāde un darbība

Olnīcā – vietā, kur pirms atbrīvošanās (ovulācijas) bija oocīts (nobriedusī olšūna), izveidojas dzeltenais ķermenis (pastiprināti apasiņots ieslēgums olnīcā), kas izstrādā progesteronu. Tas notiek katra cikla otrajā pusē pēc ovulācijas, lai sagatavotu dzemdes gļotādu iespējamai grūtniecībai.

To mazos daudzumos producē arī virsnieres.

 

Dzemdes endometrija slāņa augšanu izraisa estrogēns, savukārt, ovulāciju veicina luteinizējošais hormons.

 

Progesterons aptur endometrija augšanu , veicina endometrija piepildīšanos ar glikogēnu un citām barības vielām, tādējādi sagatavo dzemdes iekšējo slāni – endometriju - iespējamai apaugļotas olšūnas implantācijai un grūtniecības sākumam. 

 

Progesterona loma ir padarīt dzemdi neaktīvu - bez lieka tonusa un kontrakcijām, lai tā būtu mīksta un atslābusi, kas svarīgi grūtniecības nodrošināšanai. Progesterons palīdz dzemdes iekšējam slānim uzkrāt barības vielas un nodrošina apaugļotās olšūnas piestiprināšanos dzemdes dobumā.

 

Ja apaugļotā olšūna implantējas (piestiprinās) dzemdē, dzeltenais ķermenis turpina izstrādāt progesteronu. Ar progesteronu olnīcas sūta vēsti arī visu hormonu komandpunktam smadzenēs - hipofīzei, ka jaunu olšūnu briedināšana šobrīd nav nepieciešama.

 

Grūtniecībai progresējot, dzeltenā ķermeņa funkciju izstrādāt progesteronu pārņem placenta.

Pirms dzemdībām progesterona ietekme samazinās, jo dzemdību laikā dzemdei ir jābūt spējīgai spēcīgi sarauties.

 

Ja apaugļošanās nenorit, dzeltenais ķermenis pārstāj ražot progesteronu, progesterona koncentrācija samazinās, estrogēna koncentrācija samazinās,  un sākas menstruālā asiņošana.

 

Dzīvesveida nozīme hormonu līdzsvarošanā

Hormonu darbību ietekmē gan iedzimtība, gan dzīvesveids.

 

• Smēķēšana rada lielus riskus veselībai, īpaši – reproduktīvajai veselībai, un tā nav savienojama ar grūtniecības plānošanu.

 

• Fiziskās aktivitātes un pietiekams miegs nodrošina ne tikai normālu vielmaiņu, bet arī veicina noturīgumu pret pārlieku stresu. Intensīvs emocionāls stress mazina estrogēnu un progesterona sintēzi. PMS un citi cikla traucējumi var rasties pārslodzes, neizgulēšanās, nepietiekamu fizisko aktivitāšu vai nepietiekama, nesabalansēta uztura dēļ.

 

• Liela nozīme ir uzturam. Uzturs ar pietiekamu olbaltumu un labo taukskābju daudzumu veicina estrogēna un progesterona sintēzi, bet cukurs un citi ātrie ogļhidrāti to mazina.

 

• Nesamērīgs un straujš svara zudums var novest pie tā, ka pazūd menstruācijas, jo rodas sievišķo hormonu deficīts. 

 

• Palielināts ķermeņa svars vai ķermeņa aptaukošanās traucē nobriest olšūnai, ievērojami paaugstinās risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu un dažām onkoloģiskām saslimšanām (piemēram, krūts, olnīcu, endometrija vēzi). Palielināts ķermeņa svars vai aptaukošanās bieži ir saistīti ar insulīna rezistenci, kas neļauj olnīcām veselīgi darboties, tadējādi radot menstruālā cikla un auglības traucējumus. Daži zinātnieki insulīna rezistences stāvokli dēvē par 3. tipa cukura diabētu.  

 

[1] Veselības enciklopēdija. Rīga, SIA Nacionālais apgāds, 2009., tezaurs.lv