Pie ginekologa meitenes var doties vēl pirms mēnešreižu sākšanās ap 12-13 gadiem, kad pie speciālista ir iespējams iegūt pirmo informāciju par paredzamajām ķermeņa izmaiņām. Ārsts pārrunās un izskaidros ar meiteni notiekošās pārmaiņas un pārmaiņu nozīmi. Šādā vizītē jārēķinās, ka ārsts var uzdot daudz privātu jautājumu, lai varētu vislabāk un precīzāk atbildēt uz meiteni vai viņas vecākus interesējošiem jautājumiem.

Sievietei pie ginekologa profilaktiskā vizītē vēlams doties vismaz reizi gadā, lai veiktu profilaktisku pārbaudi. Tās laikā bieži veicama onkocitoloģiska uztriepe no dzemdes kakla (lai izslēgtu dzemdes kakla vēža risku). Savukārt, ja ginekoloģiskas sūdzības rodas ātrāk kā pēc gada, tad ginekologs apmeklējams pēc iespējas ātrāk. Sūdzības var būt visdažādākās, kas saistītas gan ar dzimumorgānu radītu diskomfortu, izdalījumiem, sāpēm, niezi, veidojumiem krūtīs, u.c.

Ginekologs ar specializētu instrumentu – ginekoloģisko spogulīti – vizualizē dzemdes kaklu un ar speciālu špātelīti vai birstīti paņem dzemdes kakla ārējās atveres šūnu paraugu. Dažkārt ir nepieciešams veikt arī uroģenitālo uztriepi (izmeklē maksts mikrofloru, lai slēgtu patoloģisku mikrobu klātbūtni). Uztriepe tiek uzklāta uz priekšmetstikliņa, ko pēc tam laboratorijā izvērtē zem mikroskopa.

Sievietēm krūtis vēlams izmeklēt pēc katrām mēnešreizēm, jo tad krūšu struktūra ir vislabāk iztaustāma. Vispirms novērojiet, vai nav kādu izmaiņu, piemēram, simetriskumā. Pašizmeklēšana veicama pie spoguļa ar nolaistām un uz augšu paceltām rokām. Katru krūti vēlams rūpīgi izmeklēt, virzot pirkstus no krūts ārējās malas uz krūts galu, visu iztaustot.

Ultrasonogrāfijas izmeklējums ir ginekoloģiska procedūra, kas ir nekaitīga un nesāpīga. Šīs procedūras mērķis ir izmeklēt un diagnosticēt sievietes mazā iegurņa orgānus. Izmeklēšanas gaitā paciente guļ uz kušetes. Uz ultrasonogrāfa zondes uzziež caurspīdīgu gēlu. Gēla izmantošana nepieciešama, lai uzlabotu kontaktu starp pacienta ķermeni un ultrasonogrāfa zondi.

Jā, Dr. Vija Plūme praktizē psihosomatisku traucējumu ārstēšanu. Taču, iekams uzsākt psihosomatisko problēmu risināšanu ginekoloģijā, nepieciešams izslēgt orgānu saslimšanu. Psihosomatiskas problēmas ginekoloģijā var izpausties, piemēram, menstruāciju traucējumos, kas var būt signāls tam, ka psihoemocionālajā un ķermeņa līmenī ir disbalans. Psihosomatiski traucējumi var būtiski ietekmēt sievietes dzīves un sociālo kvalitāti.

Endometrioze ir stāvoklis, kad endometrijam līdzīgie audi (endometrijs – dzemdes iekšējais slānis, kas noārdās mēnešreižu laikā) ir atrodami ne tikai dzemdes dobumā, bet arī ārpus tā. Tā var būt sastopama jebkur sievietes iegurņa dobumā, kā arī citos orgānos. Endometrioze ir stāvoklis, kas mēdz ar laiku pasliktināties, turklāt pēc ārstēšanas var atkārtoties.

Endometrioze mēdz attīstīties gan orgānu iekšienē, gan uz orgānu virsmas var veidot arī cistas (endometriomas jeb endometriozes cistas). Balstoties uz slimības attīstību, endometrioze iedalāma 4 stadijās. Endometriozes pirmajā stadijā mazajā iegurnī ir salīdzinoši maz endometriozes perēkļu, taču jau ceturtajā stadijā, kas ir vissmagākā stadija, izveidojas daudz endometriozes perēkļu un arī saaugumi. Endometriozes simptomi parasti ir sāpes iegurnī mēnešreižu laikā, taču sāpju intensitāte var būt atšķirīga dažādām sievietēm. Pie simptomiem pieskaitāmas sāpes dzimumakta laikā, sāpes ovulācijas laikā, sāpes mēnešreižu laikā, smaga, neregulāra asiņošana, neauglība u.c.

Mioma ir visbiežāk sastopamais labdabīgais reproduktīvās sistēmas audzējs sievietēm. To parasti izraisa hormonu svārstības sievietes organismā. Dzemdes šūnām daloties, veidojas muskuļaudu mezgli, kas ieaug dzemdes muskuļu slānī. No šo mezglu izmēra un novietojuma dzemdē ir atkarīgs, vai sievietei būs miomas simptomi. Izlobīts miomas mezgls neizslēdz iespēju, ka tas pēc laika var atkal atkārtoties.

Mazā iegurņa saaugumi var rasties, audiem reaģējot uz bojājumiem. Atkarībā no audu tipa un bojājumu apjoma, audus ir iespējams atjaunot pilnībā. Ja audi neatjaunojas pilnībā, var rasties rētaudi. Audu bojājumi visbiežāk rodas operāciju, infekciju, asiņošanas (smaga iekšēja asiņošana) vai traumu rezultātā.

Mazā iegurņa saaugumi ir plānas (plēvjveida) vai biezas joslas rētaudi, kas savieno divas vai vairākas iekšējās ķermeņa virsmas, tādējādi aptverot blakus esošus orgānus un dobumus. Iegurņa saaugumi lielākoties tiek diagnosticēti ķirurģiskas iejaukšanās laikā. Iegurņa saaugumi, kas skar dzemdi, olnīcas, olvadus vai urīnpūsli, var novest pie hroniskām iegurņa sāpēm, neauglības, sāpēm dzimumakta laikā, kā arī palielina ārpusdzemdes grūtniecības risku.

Olnīcu cistas ir ar šķidrumu vai ar blīvākas konsistences saturu pildīti veidojumi. Cistas izmērs var būt dažāds – sākot ar zirņa izmēru un beidzot ar vairāku desmitu centimetru lielumu. Joprojām precīzi nav noskaidrots, kāpēc sievietēm veidojas olnīcu cistas (tās var būt hormonālu traucējumu radītas, olnīcu šūnu pārmaiņu rezultātā, u.c.).

Olnīcu cistas var būt bez būtiskiem simptomiem, taču, ja tādi rodas, to vidū var būt šie: sāpes iegurnī, menstruālā cikla traucējumi, sāpes dzimumakta laikā, nogurums, vēdera uzpūšanās, diskomforts vēdera lejasdaļā, u.c. Dažreiz mēdz būt arī ļaundabīgas cistas (olnīcu vēzis). Atsevišķos gadījumos olnīcu cistas var izraisīt iekšēju asiņošanu, pēkšņas sāpes vēderā, sliktu dūšu vai vemšanu. Olnīcu cistas var tik identificētas ar ultrasonogrāfijas metodi.

Olnīcu cistu ārstēšana ir atkarīga no cistu izmēra un tipa, simptomiem, kā arī no pacientes vecuma.

Menstruālais cikls ir fizioloģisks process reproduktīva vecuma sievietēm. Menstruālo ciklu tiešā veidā ietekmē hormoni. Menstruālais cikls ir nepieciešams reproduktīvās funkcijas veikšanai. Vidējais menstruālā cikla periods ir 28 dienas, taču dienu skaits var būt atšķirīgs dažādām sievietēm. Menstruācijas (mēnešreizes; angliski – menstrual period) ir sievietes ikmēneša menstruālā cikla būtiska sastāvdaļa, kura laikā asinis un endometrija audi no dzemdes dobuma izdalās caur vagīnu.

Par menstruālā cikla traucējumiem sauc sekojošas pazīmes: mēnešreizes nenoris noteiktajā menstruālā cikla perioda laikā; mēnešreizes notiek pārāk bieži; neparedzams mēnešreižu laiks un sāpīgas mēnešreizes. Ja menstruālais cikls nav izjaukts grūtniecības dēļ, tad mēnešreižu traucējumi var signalizēt par ginekoloģisku problēmu. Parasti sievietēm reproduktīvā vecuma sākumā un beigās mēnešreizes var nenotikt vai notikt neregulāri. Pastāv vairāki iemesli, kāpēc var rasties menstruālā cikla traucējumi.

Menopauze ir laika posms, kad sievietes reproduktivitāte (grūtniecības iespējamība) beidzas. Olnīcas pārstāj radīt olšūnas un estrogēna (sievišķā hormona) līmenis ievērojami samazinās, līdz ar to menstruālais cikls nenotiek.

Vidējais menopauzes vecums sievietēm ir 51 līdz 52 gadi, vairumam sieviešu menopauzes simptomi sāk parādīties pēc aptuveni 45 gadu vecuma. Dažas sievietes var saskarties ar menopauzi ātrāk (priekšlaicīga menopauze), piemēram, ginekoloģiskas ārstniecības vai operāciju rezultātā. Pētījumi norāda, ka smēķējošām sievietēm menopauze iestājas agrāk, nekā tām, kuras nesmēķē.

Policistisko olnīcu sindroms (arī zināms kā PCOS) ir visbiežāk sastopamais endokrīnais stāvoklis (15-20%), kas skar sievietes reproduktīvajā vecumā. Ultrasonogrāfijas laikā atrodamo sīko ar šķidrumu pildītu cistiņu klātbūtne olnīcās ir zināms kā PCOS, kas var pastāvēt pats par sevi neatkarīgi no kāda kompleksa sindroma. Lai varētu konstatēt PCOS diagnozi, ir jābūt vismaz diviem no trim kritērijiem:

• Daudz mazu cistiņu (8-10 mm diametrā) uz vienas vai vairākām olnīcām. Var tikt diagnosticēta viena vai vairākas palielinātas olnīcas
• Klīniski simptomi vai asins analīžu rezultāti, kuros uzrādīts paaugstināts androgēnu līmenis (vīrišķie hormoni), piemēram, testosterons
• Neregulāras mēnešreizes vai arī, ja tiek konstatēta ovulācijas nenotikšana (anovulācija)

Saaugumi dzemdes dobumā jeb Ašermana sindroms, kas var rasties pēc dzemdes dobuma iekaisumiem vai biežām manipulācijām dzemdes dobumā. Ašermana sindroms izpaužas ar neauglību, menstruālā cikla traucējumiem, u.c.

Mūsdienās pāri mēdz sastapties ar grūtībām ieņemt bērnu. Lai sekmīgi iestātos grūtniecība, pārim ir jābūt auglīgam. Ir vairāki ieteikumi, kas jāievēro, lai aizsargātu auglību – ēst veselīgu un dažādu pārtiku; būt adekvātā ķermeņa svarā; izvairīties no pārlieku lielas alkohola patērēšanas; nesmēķēt; izvairīties no saslimšanas ar seksuāli transmisīvām slimībām.
Savukārt neauglība norāda uz to, ka nav iespējams bērnu ieņemt. Ir pāri, kas ir neauglīgi, taču ir pāri, kas ir daļēji neauglīgi, kas norāda uz grūtībām ieņemt bērnu un ka viņiem nepieciešama medicīniska palīdzība. Pastāv divu viedu pāru neauglības:

    1) primārā neauglība – pāri, kas nekad nav ieņēmuši bērnu vai panākuši grūtniecības iestāšanos;
    2) sekundārā neauglība – pāri, kas pēc vienas vai divām grūtniecībām, nespēj ieņemt bērnu. Neauglības cēloņi         meklējami gan sievietes, gan vīrieša organismā.

Grūtniecības komplikācijas parasti rodas pašas grūtniecības dēļ. Grūtniecības problēmas mēdz būt arī sievietēm, kas ir veselīgas. Noteikti pirmsdzemdību testi var palīdzēt novērst vai savlaicīgi identificēt grūtniecības traucējumus. Pēc iespējamo traucējumu identificēšanas būtiski ievērot ārsta ieteiktos norādījumus, lai grūtniece varētu droši laist pasaulē stipru un veselīgu bērnu. Biežāk sastopamie grūtniecības traucējumi: anēmija, depresija, ektopiska grūtniecība, augļa problēmas, gestācijas diabēts, augsts asins spiediens, spontānais aborts, priekšlaicīgas dzemdības, utt.

Visplašāk izplatītie grūtniecības traucējumi ir grūtniecības neiznēsāšana, kas nozīmē, ka grūtniecības pārtraucas, pirms auglis ir sasniedzis dzīvotspēju. Visizplatītākā grūtniecības neiznēsāšanas pazīme ir vagināla asiņošana. Lielākā daļa sieviešu, kam bijusi grūtniecības neiznēsāšana, nākamā grūtniecība ir sekmīga. Atkārtota grūtniecības neiznēsāšana (trīs vai vairākas pēc kārtas) ir vienai no simts sievietēm.
                           

Endokrinoloģija ir medicīnas nozare, kas ārstē endokrīnās sistēmas saslimšanas un to ietekmi uz sievietes reproduktīvo veselību. Ginekoloģiskā endokrinoloģija arī zināma kā reproduktīvā endokrinoloģija specializējas auglības traucējumu, menstruāciju un ar menopauzi saistītos jautājumos. Ginekoloģijas endokrinoloģija strādā ar plaša spektra reproduktīvajiem traucējumiem, piemēram, atkārtota grūtniecības neiznēsāšana, nespēja uzsākt grūtniecību, menstruāciju neregularitāte vai neierasti smagas menstruācijas, ar menopauzi saistīts diskomforts, u.c. Ginekoloģiskas endokrinoloģijas laikā tiek veiktas pārbaudes un dažādas analīzes, kā arī tiek sniegta konsultācija par vispiemērotāko ārstēšanas veidu.